Latviešu karavīri zem svešiem karogiem

Indulis Kažociņš
Latviešu karavīri zem svešiem karogiem
Latviešu karavīru cīņas par savas zemes brīvību un neatkarību gan pret sirotājiem, gan iekarotgribētājiem sākušās ilgi pirms tam, kad parādījās pirmās rakstiskās liecibas. Par to, kādas ciņas notikušas mūsu senvēsturē, šodien var stāstīt daudzi (ap 470) Latvijas pilskalni. No tiem tikai nedaudzie izpētītie ir izteikušies, stāstot, ka dažas pilis uzbrukumos nopostītas pat septiņas reizes. Par mūsu zemes karavīru dziļo Tēvzemes mīlestības tradīciju stāsta ieroču došana karavīram līdzi kapā. Reti atrodamas maztautas, kuras XIII gs. pret iekarotājiem ar lielu ideoloģisku un tehnisku pārsvaru un neierobežotām rezervēm cīnījušās gadsimtu. Šajā posmā latviešu karavīri cīnījušies rem saviem karogiem, viens no tiem Cēsu puse bijis sarkanbaltsarkanās krāsās. šīs krāsas vēlāk atdzīvojušās mūsu neatkarīgās valsts karogā. Pēc savas cilmes šis karogs pēc dāņu karoga ir otrais vecākais valsts karogs Eiropā. Taču jau XIīI gs. iekarotajā Scnlatvijā latviešu karavīri mobilizēti un bija spiesti cīnīties ari zem svešiem karogiem, klausīt svešas pavēles. Pēc savu valstu zaudēšanas XIII gs. latviešu karavīru cīņas zem saviem karogiem sašaurinājās, un par tām var runāt vēl tikai latviešu vasaļu leimaņu (piem., kursu koniņu Peniku) vienībās.
1940. 1945. Rīga, 1999, 222 Ipp.
Autors un izdevēji izsaka dziļu pateidbu Latvijas Kara Muzeja nodaļas vadītājam Jurim Ciganova kungam par iespēju izmantot fotoattēlus grāmatas ilustrēšanai
Indulis Kažociņš, 1999